> Kas ir pirts?

> Pirts tradīcijas pasaulē

> Ja esi izlēmis nopērties...

> Pirts procedūru iedarbība

> Pirts lietas

> Pirmā palīdzība

> Vairāk par alu

> Pirts kurināšana

> Ja esi nolēmis celt...

> Veselīgam dzīvesveidam

> Ūdens procedūras

> Fitoterapija un aromterapija

> Skaistumam un veselībai

> ---separator---

> Ifrasarkano staru siltuma sauna

> Sieviete un pirts

> Pirts un sports

> Latvijas Pirts Savienība

Pirts lietas
Iebūvējamās pirtis
Pirts kubls
Interesantākie pirts piedāvājumi
Pirts projekti
Pirts būvniecība (guļbūve, koka karkass, frēzbaļķu pirts)

Anekdotes par pirts tēmu.
Karikatūras

Par konkursa atklāŠanu laicīgi paziŅosim!

Pirtslietas viesojas

Forums

Sludinājumi

Pieteikties uz e-jaunumiem

19.
novembris
2017
LUDZAS RAJONS SALNAVAS PAGASTS


   Salnavas pagasts – brīnišķīgs, dusošs (vēl) Latgales brīnums, kurš gaida, ka kāds to uzmodinās, izceļas ar aizraujošām ainavām, kultūrvēsturi, dabas bagātībām (flora, fauna). Ludzas rajonā šāds potenciāls ir vēl tikai Ciblas novadā un Istras pagastā.  Salnavas pagasts atrodas Atzeles pacēluma D malā uz Daugavas un Veļikajas baseinu ūdensšķirtnes. Pagasta Z daļa vairāk saposmota - tur stiepjas Nūmērnes valnis - limnoosu grēda, kas bieži minēts rakstos kā īpatnējs ģeoloģisks objekts, tā augstākais punkts, Prikatovas kalns, ir 163 m vjl. augsts. Posmots reljefs ir arī pagasta A daļā, kurā sākas un ~5 km garumā ZR-DA virzienā un 3 km platumā stiepjas Naudaskalns ( 161 m vjl.), kuru veido fluvioglaciālā smilts un grants. Uz DA no Naudaskalna atrodas Kārsavas gala morēna ar augstāko punktu Žurilovas kalnu (120 m v.j.l.), kura stiepjas līdz Malnavai. Pārējā teritorija ir samērā līdzena.

  • Pirmie cilvēki pagasta iekšūdeņu krastos apmetušies jau vairāk nekā pirms 7000 gadiem, par ko liecina kultūrslāņi Ludzas, Cirmas ezeru, Icas un citu upju krastos atklātajās apmetnēs. Rītupes krasta Rogu ciemā esošais agra tipa pilskalns "Kara kapi" liecina, ka šeit jau ap 8.-10.gadsimtu atradies seno latgaļu sabiedriski politisks un militārs centrs.
  • Līdz 1209.g. Salnavas pagasta teritorija ietilpa Jersikas sastāvā (iespējams, Abelene).
  • 13.-14.gs. Teritorija atradas Rīgas arhibīskapijas pakļautībā, robežojas ar Pleskavas kņazisti.
  • 15.-17.gs. - notiek kari ar Lietuvu (1437.), Krieviju (1480.), 1558.-1583.g. Livonijas karš, 1600.-1629.g. Poļu-zviedru karš,
    1654.g. Krievijas iebrukums Latgalē;
    - kopš 1561.g. Polijas - Lietuvas virskundzība, kopš 1566.g. Pārdaugavas hercogistes sastāvā, kopš 1629.g. - Infantija;
    - apdzīvota vieta veca tirdzniecības ceļu krustpunktā, kuri no dziļas Krievijas ved uz Rīgu, Baltijas jūru, Poliju un tālāk;
    - novads cieta Livonijas un Poļu-zviedru kara laikā.
  • 18.gs. - 1772.g. Latgale nonāk Krievijas sastāvā;
    - gadsimta beigās uzceltas muižu ēkas Salnavā (1770.?) un Ruskulovā.
    Pirmās ziņas par Salnavu atrodamas tikai 18.gs dokumentos, kaut gan Ludzas starostinas 1646.gada 18.decembra inventāra sarakstā ir pieminēts Kārsavas ciems, kas tolaik atradās uz Saļņevas (Cecinas) muižas zemes. Iespējams, ka līdz 1724.gadam Saļņeva ir piederējusi Viļakas jeb kā tad sauca Marienhauzenas apgabala stārastas Jura Konstantina Hilzena ģimenei (cēlusies Vācijā, 13.gs. ieceļojusi Latvijā, ar laiku pārpoļojusies). Hilzenu meitai Jadvigai apprecoties ar Janu Šadurski, pūrā tika dota Saļņevas muiža, kuras foļvarka (pusmuiža) ir bijusi Malnava, ko vēlāk viņas dēls Ksaverijs 1764.-1765. pārvērš par galveno Šadursku dzimtas mītni (Ludzas pilsētas un zemju aprakstā, kas sastādīts 1784.gada ģenerālmērīšanas laikā Malnava ir atsevišķa muiža, pieder brāļiem Josifam un Ksaverijam Šadurskiem, muižai pieder 169 sētas ar 950 vīriešu un 793 sieviešu dzimuma iedzīvotājiem, kopplatībā 17,365 desetinas 765 asis.) Francis Šadurskis dod no savas zemes gabalu baznīcai un, laikā no 1741.-1763. gadam, Kārsavā tiek celta katoļu baznīca (koka), ko nosauc par Malnavas baznīcu. Malnavā, parka ziemeļu stūri, apmēram 50 m no pils bijusi Pasienes dominikāņu 1710.g. celta koka baznīciņa (kapela), tā 1802. gadā nojaukta un no jauna salikta Salnavas Naudaskalna kapsētā, kur tā kalpo vēl šodien.
  • 19.gs.
    - 1809.g. pirmā skola novadā pie Kārsavas baznīcas (krievu apmācības valodā);
    - 1812.g. Napoleona armijas postījumi un sekojošie neražas gadi;
    - 1836.g. izbūvē Pēterburgas - Varšavas šoseju;
    - 1860.g.atklāj dzelzceļa līniju Varšava - St. Pēterburga;
    - 1861.g. atceļ dzimtbūšanu, un veic agrārreformu, kā rezultātā 1861.-1863.g. zemnieku nemieri;
    - gs. II pusē tiek no Balviem atvesta un Kūkovas ciemā uzstādīta Ruskulovas katoļu draudzes baznīca, koka guļbūve ar 2 torņiem;
    - 1865.g. Saļņevas muižā tiek uzbūvēta gotiska stila kapela.
    Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents sadala īpašumu 2 daļās (līgums par Malnavas un Saļņevas (Cecinas) muižu sadalīšanu datēts ar 1842.g., atzīmētas daļu robežas, platība Saļņevā - 3151 desetinas 80.5 asis, pārsvarā meži, purvi, krūmāji, 264 dzimtscilvēki), savu daļu Vincents pārdod 1868.g. Solugubam Matvejam Vladimirovam, kurš to dāvina meitai grāfienei Jekaterinai Vulfius /Wulffius/, Vulfiusu ģimene šeit dzīvo līdz emigrācijai 1944.g.
    Saļņevas un Ruskulovas (iespējamie īpašnieki - grāfi Tolstoji, baroni Levenšteini, Romanovu dzimta) muižu īpašnieki zemi izrentēja.
    19.gs. galvenā tirgus prece bija kokmateriāli, 20.gs.sākumā tos nomaina lini un labība.
  • 20.gs.
    - 1901.g. Vilgu ciemā uzsāk darbu baznīcai piederoša ķieģeļu fabrika;
    - 1903.g. Kaupužu sādžā tiek atvērta tautskola;
    - 1905. - 1907.g. revolūcija,
    - 1909.g. nodeg Ruskulovas muižas kungu māja, īpašnieki pamet muižu;
    - 1914.g.- 1. pasaules karš, kura laikā 1917.gada revolūcija un pilsoņu karš Krievijā;
    - 1918.g. Latvijas Republikas proklamēšana un atbrīvošanās cīņas, kurās
    - 1920.g.10.janvārī pagasta teritorija tiek atbrīvota no “sarkano” spēkiem un reāli iekļaujas Latvijas Republikas sastāvā;
    - 1921.g. sākas agrārā reforma, kuras gaitā tiek sadalīta muižu zeme (Saļņevas muižai atstājot 54 ha). Ludzas apriņķis raksturojas kā tipisks sīkzemnieku (vidējā zemes īpašuma platība 5-15 ha) apriņķis;
    - 1921.g. darbību uzsāk Malnavas lauksaimniecības vidusskola 14,5 km attālajā Malnavas muižā.
    - 1922.g.Saļņevas 2. pakāpes jeb sešklašu pamatskola (1921.g. barons Vulfiuss, kura meita strādā par skolotāju, uzceļ jaunu skolas ēku Saļņevas muižā); 30. - tajos gados tiek atvērtas vēl 4 pamatskolas apkārtnes ciemos.
    - 1927.g. Salas purvā Zemkopības ministrijas kultūrtehniskā daļa izveido purva kultūru paraugsaimniecību 543.7 ha platībā, ko vada Alberts Šīrons.
  • Jau 19.gs. beigās purva nosusināšanas un kultivēšanas darbus, izrokot ap 25 km novadgrāvju un 98.5 ha pilnībā, - 38.5 ha daļēji, uzsāk muižas īpašnieks. Agrārreformas sākumā purvu pārņēma Zemkopības resors, turpināja rekultivāciju no valsts budžeta līdzekļiem, rekultivētās zemes iznomājot, taču, redzot, ka nomnieki nerūpējas par grāvju, ceļu un zemju kopšanu, nomas ieņēmumi nesedz kopšanas izdevumus un apvidū nepieciešams labs paraugs saimniekošanā, 1927.g. purvu pārņēma kultūrtehniskā daļa, izstrādāja projektu un sāka sistemātisku rekultivācijas darbu, izveidojot valsts purva kultūru paraugsaimniecību, kuras mērķis - noskaidrot purva kultivēšanas paņēmienus un izmaksas, sniedzot paraugu apkārtnes lauksaimniekiem.
  • 1931.g. ir rekultivēti 475.5 ha purva zemju, iegādāta tehnika, inventārs un zirgi, izbūvēti ceļi un grāvji (arī valsts ceļu un šoseju departaments 1932. - 34.g. izbūvē jaunu lielceļu, kas savieno Kārsavas - Ruskulovas lielceļu ar Pureņu dz.staciju, ejot cauri “Salai”) un, atbilstoši sākotnējam projektam, tiek uzsākta zemju iznomāšana uz 10 gadiem ar turpmāku piešķiršanu īpašumā, nomas līgumā paredzot grāvju tīrīšanu, ceļu uzturēšanu un zāļu zelmeņa atjaunošanu, maksā ietverot minerālmēslu (20 Ls/ha) un zālāju sēklu (5 Ls/ha), ko piegādās saimniecība, izmaksas, bet, tā kā uz šādiem nomas nosacījumiem izdodas iznomāt vien 53.7 ha 28 nomniekiem (vēlākos gados nomnieku skaits līgumu nepildīšanas dēļ samazinās), tiek izstrādāts plāns saimniecības pārejai uz lopkopību.
    - 1931.g. v/s “Sala” tiek pārveidota par lopkopības saimniecību ar jaunlopu audzētavu Latgales vajadzībām, būvētas ēkas un iepirkti lopi.
  • 1931. - 34.g. Salā tiek uzbūvēta moderna amerikāņu tipa kūts, skābbarības tornis, krejotava, spēkbarības un sakņu noliktava, administratīvā ēka, strādnieku dzīvojamās mājas, kas kopā izmaksāja 69354 Ls, iepirkti lopi - 54 govis, 2 buļļi, 8 zirgi, kopsummā par 14006 Ls. Saimniecība realizēja piena un gaļas produktus, sienu, jaunlopus, sniedza pakalpojumus zemes apstrādē, organizēja kursus un paraugdemonstrējumus, piedalījās Latgales lauksaimniecības izstādēs. Labi apmaksātais darbs saimniecībā veicināja apkārtējo iedzīvotāju labklājības celšanos.
  • 1928.g. 11.februārī Kārsavai - tuvākajai lielajai apdzīvotajai vietai - piešķīra pilsētas tiesības (platība- 2,5km2; iedzīvotāji - 1963; nacionālais sastāvs: latvieši - 37 %, ebreji - 42 %, krievi - 14,2 %, poļi - 5 %, citi - 1,8 %; darbojas 102 rūpniecības uzņēmumi, 218 veikali, 3 linu uzpirkšanas punkti; 4 konfesiju draudzes; 2 sešgadīgās (ebreju, krievu) un 1 četrgadīgā pamatskola (latviešu); ebreju ģimnāzija no 1922.-1932.g., kura kopš 1932.g. kļūst par Kārsavas pilsētas ģimnāziju ar apmācību latviešu valodā).
    - Latvijas Republikas laikā patreizējā Salnavas pagasta teritorija sadalījās starp Kārsavas (Ludzas apriņķis)un Baltinavas, Tilžas (Jaunlatgales apriņķis) pagastiem,
    - šai laikā, patreizējā pagasta teritorijā, darbojas 4 dzirnavas (vējdzirnavas un dīzeļdzirnavas Ruskulovā, ūdensdzirnavas Bļašos un Kūkovā), 3 ķieģeļu cepļi Rogos (pie viena arī kaļķu dedzinātava un keramikas trauku ražotne);
  • 1929.g. Ruskulovā nodibinās Latvijas kultūras veicināšanas biedrība;
  • 1933.g. atjaunota un iesvētīta katoļu kapela Saļņevā;
  • 1935.g. notiek vietvārdu latviskošana, kuras rezultātā ieviesti Salnavas (bij. - Saļņeva) muiža, Rītupes (bij. - Ūdraja) un citi vietvārdi un nosaukumi; 1937.g. tiek likvidēts muižas vārds vietu nosaukumos.
  • 1940.g. 17.jūnijā krievu tanki ienāk Latvijā, nodibinās padomju vara, notiek deportācijas;
  • 1941.g. 3.jūlija - 1944.g. 27.jūlijam teritoriju pārvalda vācu okupācijas iestādes, norisinās aktīva sarkano partizāņu kustība un cīņas;
  • 1944.g. 27.jūlijs - turpinās padomju iekārtas ieviešana. 1945.g. izveido Salnavas, Ruskulovas un Kūkovas ciema padomes; 1950.g. - 1962.g. Kārsavas rajons, kurā ietilpst Salnavas ciema padome;
  • 1949.g. sākās kolektivizācijas process, veidojās lauksaimniecības arteļi, Salnavas ciema padomes teritorijā uz v/s “Sala” bāzes izveidojās l/a “Cīņa”, Ruskulovas ciema padomes teritorijā - l/a “Ič- a”, Kūkovas ciema padomes teritorijā - l/a “Pret kalnu”, kas vēlāk tika apvienoti, izveidojot padomju saimniecību “Sala”, vienlaicīgi paplašinot Salnavas c/p teritoriju, iekļaujot tajā daļu Balvu rajona teritorijas, vēlāk arī Malnavas pagasta daļu, kas atradās uz Z no dzelzceļa.
  • LPSR laikā Salnavas c/p teritorijas lielākie lietotāji bija p/s “Sala” (6230 ha) un valsts mežu fonda apsaimniekotāji - Rēzeknes MRS, vēlāk - Ruskulovas mežniecība; līdz 60. -to sākumam darbojās ķieģeļu, dolomīta miltu, kūdras fabrikas un kaļķu ceplis; p/s“Sala” būvēja fermas, kaltes, darbnīcas, ceļus, dzīvojamās un saimnieciskās ēkas, tika veikta teritorijas elektrifikācija un daļēja zemju meliorācija; vidēji gadā saražotā l/s produkcija: 1250 t piena, 100 t gaļas, 4500 t graudu, 1800 t kartupeļu un 1500 t zāles miltu; par saimniecības centru tika izraudzīts un attīstīts Salnavas ciems, kurā tika uzcelta jauna pamatskolas ēka (likvidē mazās ciemu skolas), kultūras nams, veikals, ēdnīca, bērnudārzs, un daudzdzīvokļu un individuālās mājas, izbūvētas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu attīrīšanas sistēma.
  • 1990.g. 4.maijs Latvijas neatkarības deklarācija. Seko smagais pārejas laiks uz tirgus ekonomiku.
  • 1991.gadā sākās zemes reforma, kuras rezultātā likvidējās padomju saimniecība, uz bijušās saimniecības atliekām nodibinājās paju sabiedrība, notika privatizācija, jaunu zemnieku un piemājas saimniecību dibināšana. Kaut arī inflācija ir likvidējusi iedzīvotāju ietaupījumus, sākas aktīva lauksaimnieciskā ražošana, bet pāris gadu laikā, slēdzoties noieta tirgum austrumos un strauji pieaugot ražošanas izmaksām, l/s ražošana panīkst. Likvidējas arī vairums apkārtnes uzņēmumu, darba vietu skaits samazinās, bezdarbu nespēj novērst arī jaunatvērtās kokzāģētavas. Kopumā pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju dzīves līmenis ir pazeminājies.
  • 1999.g. tiek uzsākts darbs pie Salnavas pagasta teritorijas attīstības plāna izstrādāšanas.

   Salnavas pils

Ēka celta 1785.gadā, klasicisma stilā. Pils ir simetriska būve ar centrālo un diviem sānu korpusiem. Pie galvenās ieejas bijis ieejas portiks ar koka kolonām, nojaukts nesen - 1986.gadā! Pils pielāgota internāta vajadzībām, tomēr plānojums neesot daudz mainījies -  saglabājusies centrālā zāle un otrais stāvs. Zālē abpus ieejai divas vienādas podiņu krāsnis. Pie centrālās ieejas saglabājušās kāpnes. Muižas saimniecības ēkas celtas ap 1900.gadu. Dažas saimniecības ēkas saglabājušās. Pils priekšā lapegļu aleja. Dārza pusē, netālu no skolas ļoti liela liepa. Pils priekšā liels dīķis ar divām saliņām. Parkā bijuši vairāki dīķi, kas savā starpā savienoti ar koka caurulēm. Blakus pilij liels, kantains plakans akmens. To sauc par Mīlestības akmeni.

   Salnavas (Saļņevas) muižas senais nosaukums bija Cecina.

19.gs. muižas īpašnieks sāka nosusināt purvus un iekopt pļavas, jo tai laikā ļoti ejoša prece bija siens (armijas vajadzībām) un purva saimniecība saucās Sala, latagaļu valodā Sola. (Šis ciems eksistē arī šodien, tas atrodas netālu no Salnavas.) Šajā pusē bija ciema uzbūves īpatnība - mājas necēla rindā ar fasādi pret ceļu, bet veidoja noslēgtu apli ar fasādēm uz vidu un saimniecības ēkām apkārt, ko arī dēvēja par salu (solu - latgaļu valodā). Pēc 20-to gadu zemes reformas, sadalot muižas zemi arī pie muižas sāka celt zemnieku mājas un izveidojies ciems sāka saukties par jauno salu - Solņeva. Papildinājums: apbūve muižās bija atkarīga no muižnieka saimniekošanas veida - ja viņš pats nodarbojās ar lauksaimniecību (kā piem., Malnavā) un zemnieki bija kā darbaspēks - sādžas bija kompaktas. Ja zemi rentēja zemniekiem (kā bija Salnavā un Ruskulovā) - muižniekam bija vienalga, kā zemnieki būvējās uz sādžas zemes ... tur saglabājās vēsturiskā apbūve.
Muižas īpašnieki. Pirmās ziņas par Salnavu atrodamas tikai 18.gs dokumentos, kaut gan Ludzas starostinas 1646.gada 18.decembra inventāra sarakstā ir pieminēts Kārsavas ciems, kas tolaik atradās uz Saļņevas (Cecinas) muižas zemes. Iespējams, ka līdz 1724.gadam Saļņeva ir piederējusi Viļakas jeb kā tad sauca Marienhauzenas apgabala stārastas Jura Konstantina Hilzena ģimenei (cēlusies Vācijā, 13.gs. ieceļojusi Latvijā, ar laiku pārpoļojusies). Hilzenu meitai Jadvigai apprecoties ar Janu Šadurski, pūrā tika dota Saļņevas muiža.

   Salnavas baznīca ir celta vienā laikā ar muižu, tādēļ vizuāli to var uztvert kā muižas kompleksa sastāvdaļu. Parka teritorijā atrodas liels akmens un dižliepa, kuras apkārtmērs sasniedz 5,5 metrus.

   Ruskulovas muižas parks 

Dabas piemineklis - regulārā plānojuma parks, tā platība 2.7 ha , parka lepnums ir lapegļu alejas. Tika ierīkots pie Ruskulovas muižas (18.gs.), kura 1909.gadā nodega. Staigājot pa parka simtgadīgajām lapegļu alejām, no parka uzkalniņa paveras lieliska ainava uz tuvējo apkārtni. Uzkalniņā atrodas senas vējdzirnavas. Ledāju kušanas laikā ūdeņi izveidojuši Naudaskalna pakalnus un atnesuši lielus laukakmeņus, arī lielo Naudaskalna akmeni.

   Rogu Kara kapi - pilskalns 

Atrodas 1 km uz dienvidrietumiem no Kārsavas dzelzceļa stacijas Rītupes labajā krastā. Kādreiz kalnā bijusi ierīkota kapsēta, no tās arī cēlies kalna nosaukums. Pilskalns izvietots 7-10 m augstā kalnu kauprē. Tā rietumu galā bijuši divi vaļņi, kas atdalīja to no kaupres turpinājuma. Abi pilskalna gali ar tajos uzbūvētajiem nocietinājumiem nopostīti grants ņemšanas rezultātā. Pilskalnā konstatēts līdz 1,5 m biezs kultūrslānis, kurā atrastas gludās, kniebtās un apmestās bezripas keramikas lauskas. Atradumi pilskalna apdzīvotību ļauj attiecināt uz mūsu ēras pirmo gadu tūkstoša pirmo pusi.
Pilskalna ap metru biezajā kultūrslānī atrastas bezripas un ripas keramikas lauskas. Pilskalnā iegūtie atradumi ļauj tā apdzīvotību attiecināt uz periodu no 1. g.t.p.m.ē. līdz vēlajam dzelzs laikmetam. Rogu pilskalnā atdusas arī Napoleona armijas zaldāti.

   Lielākā upe pagasta teritorijā ir Rītupe, Krievijā - Utroja, kas ir Veļikajas kreisā pieteka. Tās kopējais garums ir 176 km, Ludzas rajonā - 54,6 km, Salnavas pagastā, metot loku pagasta teritorijas austrumu malā D - ZA virzienā, - 12 km, no kuriem 6.6 km pa pagasta robežu. Rītupe iztek no Meirānu ezera Rēzeknes rajonā. Lielākās pietekas ir Strauja, Ziblas strauts, Ījevka, Šņitka. Tā ir stipri līkumaina, ar plašām palienēm un daudzām vecupēm, vietām regulēta, citur stipri aizaugusi. Sākotnējais Rītupes nosaukums ir Ūdroja (tajā mitis daudz ūdru), vietvārds krieviskots kā Utroja, tad tulkots latviski kā Rītupe.

   Kūkovas (Kuhvas) upe, kas arī ir Veļikajas kreisā pieteka, sākas Numernes purvos, ~8.6 km tek cauri pagasta centrālajai daļai R - ZA virzienā pa purvainām pļavām, kas vietām nosusinātas, liekos ūdeņus ievadot upē pa novadgrāvjiem. Pie Dūksts sādžas uz upes ir izveidots aizsprosts, veidojot dīķi, kurā uz 2 sanesu saliņām ligzdo dērves, savukārt pie Kozukolna (124 m vjl.) upē redzami bebru aizsprosti, šeit upe ~7 m plata un 1.3 m dziļa. Upes gultne dūņaina.

   Ičas upe, kas ir Aiviekstes labā pieteka, tek gar pagasta dienvidu robežu A - R virzienā ~8.1 km garumā, tajā ietek
Salas-Ruskulovas strauts, kas sākas pagasta galējā D daļā un ir ~9.2 km garš, melioratīvi iztaisnots un savienots ar meliorācijas novadgrāvju sistēmu, kas novada pagasta centrālās un dienviddaļas ūdeņus, ieskaitot Salnavas ciema notekūdeņu attīrīšanas sistēmas ūdeņus, un kurā, savukārt ietek
Uguļaukas strauts, ~5.5 km garš, tek ZZR - DDA virzienā.
Novaziņa sākas pagasta ZR daļas mežos un ~8.6 km garumā tek ZA - DR virzienā, pie robežas ar Krišjāņu pagastu ietekot
Dūkšupē, kas 1.3 km garā posmā sakrīt ar Salnavas pagasta robežu un ietek Tilžas upē, netālu no tās ietekas Ičā. Novaziņa lielākajā daļā melioratīvi iztaisnota.

   Pagasta teritorijā atrodas Numernes ezers (73.8 ha), un vairāki mazi, purvu ieskauti ezeriņi, kas, izņemot Spuldžu ezeru (0.2 ha), atrodas pagasta Z daļā: Kāršu ezers (0.4 ha), Mazais Kugrenes ezers (2.4 ha), Lielais Kugrenes ezers (4.1 ha), Aklais ezers (0.2 ha), Silaraču ezers (1.5 ha). Numernes ezers atrodas pagasta Z daļā 0.6 km no robežas ar Baltinavas pagastu, no kura ezerā ietek strauts, ezers atrodas 104.2 m vjl., ir A - R virz. 1.5 km garš un Z - D virz. - 0.6 km plats, maksimālais dziļums - 7m, to ieskauj Peikstuļneicas - Salas un Kugrenes purvi, no kuriem iztek Kūkovas upe. Numernes ezerā ir saldūdens kaļķiežu un augstas kvalitātes kaļķainā sapropeļa iegulas.

   Pagasta teritorijā izveidojušās dažas nelielas mākslīgas ūdenskrātuves, izmantotos grants karjeros sakrājoties lietus un grunts ūdeņiem, kuras iedzīvotāji iecienījuši kā peldvietas, to stingrā pamata un ērtās piekļūšanas dēļ: Bļašu karjerā, kuru galvenokārt apmeklē Kārsavas iedzīvotāji un Zatišku karjerā, kuru apmeklē pagasta centrālās daļas iedzīvotāji.

   Salnavas pagasta teritorijā aizņem 630.4 ha, jeb 3.8 % teritorijas. Purvi izvietojošies galvenokārt pagasta Z daļā ap ezeriem un Kūkovas upes sākumu, kur pārsvarā ir zāļu purvi, un R daļas mežos, kur purvi, apauguši ar mežu, aizņem ~435 ha. Pagasta centrālajā daļā bijušais 470 ha lielais Salas purvs nosusināts (1880.-1931.), izveidojot meliorācijas grāvju tīklu ~130 km kopgarumā. Pagasta purvos atrodas ievērojamas kūdras iegulas. Kugriņu purvam noteikts valsts nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas statuss.

   Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss ir noteikts Kugriņu purvam un mežiem. Kopš 15.06.1999. tas ir dabas liegums, kura platība ir 223 ha , atrodas uz valsts meža zemes, izveidots, lai aizsargātu izcilu purvaino mežu un pārejas purva kompleksu. Bioloģiskās daudzveidības ziņā tā ir viena no visvērtīgākajām mitrzemju teritorijām Latvijā, kurā ir liels reto un aizsargājamo sugu blīvums un skaits. Kugrenes purvs ir pārejas purvs ar Latvijas austrumu daļai neraksturīgām kalcifīlām augu sabiedrībām, kuru veidošanās saistīta ar karbonātisko pazemes ūdeņu izplūdi, viena no Latvijā nedaudzajām kūdrāju doņa atradnēm. Purvā 10 orhideju dzimtas sugu, vistālāk austrumos esošā atradne augu sugām - dižajai aslapei, rūsganajai melncerei.

   Dižakmeņi.

Pieminami būtu arī lielākie pagasta laukakmeņi:
Naudaskalna akmens, neregulāras formas, ar virszemes izmēriem garums -3.45 m, platums -1.86 m, augstums - 2.8 m, sīkgraudains granīts;
Salnavas parka akmens, taisnstūrskaldnis plakanu virsmu, ar virszemes izmēriem garums - 4.1 m, platums - 2.2 m, augstums - 1 m, sīkgraudains granīts;
Kaupužu krustceļu akmens neregulārs ovāls plakanu virsmu, ar virszemes izmēriem garums - 4.03 m, platums - 2.79 m, augstums - 1.94 m, sīkgraudains granīts.

  • Teritorijas savdabīgumu veido Naudas kalns, Numernes ezers un valnis, Salnavas un Ruskulovas muižu kompleksi.
    Nūmernes valnis.  Viena no lielākajām osu grēdām Latvijā. Tā garums ir 15 km. Vaļņa pakājē atrodas Nūmernes purvs, bet otrpus - Nūmernes ezers. Šajā apkaimē aug dažādas retu augu sugas.
  • Salnavas parks. Dabas piemineklis.  Platība 7.8 ha, parka pirmsākumi 18.gs., brīvā plānojuma parks ar sudrabegļu, staltegļu, tūju, liepu, ozolu stādījumiem, kļavu alejām un dīķu sistēmu;  
  • Naudas kalna kapi ir vecākie apkārtnē – apbedījumi datēti kopš poļu-zviedru kara (1600.-1629.), kapu kapliča ir 1710.gadā dominikāņu mūku celtā baznīca, kuru 1802.gadā no Malnavas muižas parka pārcēla uz kapiem.
  • Ruskulovas senkapi Atrodas: pie bij. Ruskulovas muižas vējdzirnavām.
  • Zatišķu senkapi Atrodas: Zatišķos pie fermas.




PIRTS KATALOGS, Pirtis, viesu mājas, atpūtas mājas, kempingi, pirtnieki

Pirts/atpūtas vietas PIEVIENOŠANA katalogam

Seko Pirtslietas.lv TWITTER.com

PIRTS BŪVNIECĪBA (GUļBŪVE, KOKA KARKASS, FRĒZBAļķU PIRTS)

Pirts kubli par
ražotāja cenām!

Pirts - saunas iebūvēšana mājā/dzīvoklī

www.zemnieks.info
(veselīgi lauku produkti no zemniekiem)

KAS/KUR/KAD arhīvs

 Jūsu reklāma poŗtālā tikai no 1Ls dienā >







Vai Jums būtu interese iestāties ''Pirts mīļotāju'' klubiņā?
 Ja tāds būtu, tad noteikti pievienotos.
 Nē, mani tas neinteresē.
 Vajadzīga papildus informācija.
Par mums Statistika