> Kas ir pirts?

> Pirts tradīcijas pasaulē

> Ja esi izlēmis nopērties...

> Pirts procedūru iedarbība

> Pirts lietas

> Pirmā palīdzība

> Vairāk par alu

> Pirts kurināšana

> Ja esi nolēmis celt...

> Veselīgam dzīvesveidam

> Ūdens procedūras

> Fitoterapija un aromterapija

> Skaistumam un veselībai

> ---separator---

> Ifrasarkano staru siltuma sauna

> Sieviete un pirts

> Pirts un sports

> Latvijas Pirts Savienība

Pirts lietas
Iebūvējamās pirtis
Pirts kubls
Interesantākie pirts piedāvājumi
Pirts projekti
Pirts būvniecība (guļbūve, koka karkass, frēzbaļķu pirts)

Anekdotes par pirts tēmu.
Karikatūras

Par konkursa atklāŠanu laicīgi paziŅosim!

Pirtslietas viesojas

Forums

Sludinājumi

Pieteikties uz e-jaunumiem

10.
decembris
2018
MADONAS RAJONS ĒRGļU PAGASTS

 
   Ērgļi (apm. 40 km uz rietumiem no Madonas) ir sens apdzīvots centrs, kura tuvākajā apkaimē koncentrēti daudzi pilskalni un senkapi. Rakstītos avotos Ērgļi pirmoreiz minēti 14. gs. Šīs apdzīvotās vietas likteņi cieši saistīti ar fon Tīzenhauzenu dzimtu, kuras pārvaldījumā tā atradās vairākus gadsimtus, sākot no 1322. gada. 18. gs. Ērgļi pārgāja fon Tranzē dzimtas īpašumā. Latvijas kultūras vēsturē Ērgļu pusei ir liela nozīme kā daudzu ievērojamu latviešu garadarbinieku dzimtenei. Netālu no Ērgļiem pasaulē nācis un vietējos kapos apglabāts latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis (1863 - 1908), Ērgļu apkaimē dzimuši un strādājuši pazīstamie mūziķi brāļi Jurjāni u.c.

   Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki"
Adrese: Ērgļu pagasts, Braki Telefons: 4871659, 6406289
Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa (1863.-1908.) dzīves un radošā darba vieta. Raksturojums: dzīvojamās ēkas, kūtis, klētis, rija, pirtiņa veidota tāpat kā rakstnieka dzīves laikā. Iespēja izstaigāt gleznaino apkārtni un iejusties rakstnieka daiļrades avotos. Nākamais drāmas un noveles žanra iedibinātājs latviešu literatūrā dzimis 1. janvārī Ērgļu muižā kalpotāju – istabenes Karlīnes un pavāra Matīsa Blaumaņa ģimenē. 1868. gadā Blaumaņi ar piecgadīgo dēlēnu Kārli Leonīdu Rūdolfu atstāj Ērgļu muižu un atnāk par rentniekiem uz “Braku” mājām ar 200 pūrvietām zemes un 400 rubļu gada rentes maksu. Barku kalnā ēkas radušās ap 1810. gadu, un gadu gaitā te ir dzīvojušas vairākas zemnieku ģimenes. Kad te ienāca Blaumaņi, mājas izskatījušās nolaistas – nebija ne augļu dārza, ne koku, ne košumkrūmu. Vēlāk Blaumanis šo vietu iemīļojis un pēc paša ieskatiem sācis veidot to skaistu un pievilcīgu. “Mani vecāki apdzīvo Ērgļu “Brakus”. Mājas sensenas, apjumtas ar salmu jumtiem, pieplakušas zemei, stāv uz plika kalna, pakļautas visiem vējiem. Esmu sastādījis kokus un krūmus. Nākamais rentnieks, ja reiz pēc manis te kāds dzīvos, varbūt cirtīs tos, mani lādēdams.” Rakstnieka stādītie koki – liepu aleja, ābeļdārzs un dzīvžogs ap to, vecie vītoli pie Pirtsdīķa un par “Braku” simbolu kļuvušais Baltrozīšu krūms sētsvidū, stāsta par viņa dabas mīlestību un daiļuma izjūtu. “Braki” rakstnieka dzīves laikā nekļuva par viņa īpašumu, jo Ērgļu barons stūrgalvīgi nepārdeva nevienu savu rentes māju, kuri tās apsaimniekoja. Tikai 1909. gadā “Brakus” beidzot izpērk rakstnieka brālis Arvīds Blaumanis un viņa ģimene saimnieko šeit līdz 1939. gadam, kad mājas un zemi pārdod lauksaimniecības kamerai. Doma, ka “Brakos” būtu iekārtojams rakstnieka piemiņas muzejs, radās jau 1938. gadā. Taču pagāja 20 gadu, kamēr bijusī rentes māja pārtapa par R. Blaumaņa memoriālo muzeju.

   Par muzeja dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1959. gada 10. maijs, kad apmeklētājiem durvis vēra atjaunotā “Braku” dzīvojamā māja. Visas sētas rekonstrukcija tika pabeigta 1992. gadā. Atjaunoto Braku sētu veido 8 ēku komplekss, kas raksturīgs 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Ērgļu novada zemnieka sētai. Reizē ar ēku kompleksu muzeja teritorijas 43 hektāros atjaunotas arī “Braku” mājas takas. Tās pieejamas tūristiem, sportistiem, dažādu nometņu dalībniekiem, bet it īpaši tās domātas R. Blaumaņa daiļrades cienītājiem. Braku kalnā ēkas celtas ap 1810. gadu, un gadu gaitā tur dzīvojušas vairākas zemnieku ģimenes. Blaumaņi „Brakos“ ienākuši 1868. gadā kā rentnieki. Par muzeja dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1959. gada 10. maijs. „Braku“ sētas astoņas ēkas liecina par 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Ērgļu novada zemnieku dzīvi. Saimniecības ēkās – rijā, klētīs, kūtī, pirtī – iekārtota etnogrāfiska ekspozīcija, kas ataino vidi, kādā dzīvojusi un strādājusi „Braku“ saime – saimnieki un gājēji. Muzeja teritorijas 43 hektāros atjaunotas arī „Braku“ mājas takas. Tradicionālie muzeja pasākumi: rakstnieka dzimšanas dienas atcere 1. janvārī, Rūdolfa dienas talka 17. aprīlī, vasaras darba sezonas atklāšana 18. maijā, Jāņu ielīgošana 22. jūnijā, muzeja vasaras sezonas noslēgums 30. oktobrī.

   Rakstnieka R. Blaumaņa kaps. Kapa pieminekļa autors - tēlnieks B. Dzenis. (1923.g.). Blaumaņa kapi.

   Mūziķu brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi"
Adrese: Ērgļu pagasts, Meņģeļi Telefons: 9431659
Latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēju brāļu Jurjānu dzimtās mājas. Tiek piedāvātas izzinošas ekspozīcijas un izstādes, darbošanās aušanas darbnīcā.

  

 

   Mūzikas darbinieku brāļu Jurjānu dzimtās mājas
(apmekl. laiks - Pamatā pavasaris, vasara, rudens. Darba laiks 9.00-17.00)
/Valsts nozīmes/ Mūzikas darbinieku brāļu Jurjānu dzimtās mājas. Atrodas: Madonas rajons, Ērgļu pagasts, Meņģeļos . Dat.: 1851, VKPAI nr: 47 No Ērgļiem 3 km pa šoseju uz Vestienas pusi atrodas Pulgošņa ezers, kura krastā atrodas "Meņģeļi" - brāļu Jurjānu memoriālās mājas - muzejs. No Kalna Jurķiņu mājām Jurjānu Juris (mūziķu vectēvs) atnāk uz “Meņģeļiem” par kalpu, apprecēdams saimnieka meitu Madi, paliek te par saimnieku. Viņiem piedzimst 10 bērni, no kuriem vecākais Andrievs paliek mājās par saimnieku un par sievu izvēlās kaimiņmāju meitu Annužu Blauu - lielu tautas dziesmu zinātāju. Viņiem ģimenē 9 bērni, no kuriem četri mūziķi., dzimuši ik pēc 5 gadiem – Pēteris (1851.-1900.), Andrejs (1856.-1922.), Juris (1861.-1940) un jaunākais Pāvuls (1866. – 1948). Vislielākā nozīme latviešu kultūrā - Jurjānu Andrejam, pirmajam ceļa lauzējam uz Pēterpils konservatoriju, kuru beidza trīs specialitātēs. Jau studiju laikā Jurjānu Andrejs iesāka tautas melodiju vākšanu un pētīšanu, radās pirmās kompozīcijas un tautas dziesmu apdares. Viņa darba mūžs pagāja Harkovā, neskatoties uz to, viņš ir mūsu simfoniskās mūzikas pamatlicējs, radījis pirmo latviešu instrumentālo koncertu, pirmās kantātes, sacerējis pirmās mākslinieciski augstvērtīgās kora un solo dziesmas. Vecākais Pēteris – mūzikas instrumentu tirgotājs, Juris – pazīstams pūšamo instrumentu spēles pedagogs, diriģents, Latvijas konservatorijas profesors, Pāvuls – latviešu operas nodibinātājs, dziedāšanas pedagogs, diriģents, komponists. Šobrīd Meņģeļos ik gadus notiek Latvijas koru saieti, Jurjānu jubilejas gadā pulcējas dzimta, notiek bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”, Amatu dienas. Vidzemes augstienē Pulgožņa ezera krastā atrodas „Meņģeļi“ – mājas, kurās 19. gs. sākumā sākuši saimniekot Jurjāni. Šeit dzimuši četri brāļi Jurjāni – Pēteris (1851–1900), Andrejs (1856–1922), Juris (1861–1940), Pāvuls (1866–1948), kuri kļuvuši par latviešu mūzikas kultūras pamatlicējiem. 20. gs. 70. gados „MeņģeĀu“ mājās sāka veidot muzeju. Tas atklāts 1978. gadā. Dzīvojamā mājā 90. gados iekārtota ekspozīcija „Brāļi Jurjāni – latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji“.

   Meža rūķu takas
"Meža rūķu taka” ietver sevī 5 atsevišķas takas, kas domātas plašai auditorijai – vides speciālistiem, vēsturniekiem, muzeju darbiniekiem, meža īpašniekiem un vienkārši atpūtniekiem:

  • Ejot vai braucot pa Miljonu ielu 4 km garumā iespējams iepazīties ar meža apsaimniekošanas pamatprincipiem, kā arī uzzināt, kāpēc takai dots tāds nosaukums.
  • Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums – 1 km garajā takā iespējams apskatīt neregulētas upes gultni, kas pilna ar lieliem apsūnojušiem akmeņiem, un aplūkot krāces.
  • Velna klēpis, kas stiepjas 0,8 km garumā, ir lielu akmeņu krāvums Naružas upē.
  • Palšu purvā izveidotā taka ir 3,1 km gara un tajā iespējams pārvietoties ar autotransportu. Apmeklētāji var uzzināt par frēzkūdras ieguvi, aplūkot unikālus augus, kā arī izmantot iekārtotu atpūtas vietu.
  • Apmeklējot 0,7 km garo Zviedru (Cirstu) skansti, var uzzināt, ko slēpj takas nosaukums.

   Apskati vislabāk sākt no Ērgļiem, kur iespējams vasarā iznomāt velosipēdus, bet ziemā slēpes. Taka iepazīstina ceļotājus ar mežu un dabu. Tās galvenais uzdevums ir radīt apmeklētājos interesi par apkārtējo vidi un tajā notiekošajiem procesiem, parādot interesantus dabas objektus. Pa taku var gan braukt, gan iet kājām, veicot pilnu maršrutu vai tikai kādu tās posmu. Akmeņupīte, Palšu purvs, Velna grāvis - tie ir interesantākie dabas objekti. Tos Ērgļu mežniecības ļaudis apzīmējuši par rūķu takām. Tikšanās vieta Ērgļu centrā pie Skanstskalniņa, arheoloģiska pieminekļa, kurš pieskaitāms vēlajam dzelzs laikmetam. Blakus R. Blaumaņa kapi, Ogres upes slūžas, Ērgļu HES un velosipēdu noma. Šķērsojot Rīgas ielu, braucam uz Ērgļu muižas teritoriju, pa ceļam skatot bijušo luterāņu baznīcas vietu (tagad Ērgļu pagasta padomi), 1996. gadā uzcelto estrādi un, ejot pāri šūpojošam tiltam, ieraugām Ērgļu pilskalnu, tagad te tikai drupas, bet pirms pusgadsimta vēl bijis redzams četrstūrains tornis ar maziem, iegareniem lodziņiem. Pati pils sākta būvēt 1354. gadā, bet Ērgļi kā novads 1. reizi minēts 1334. gadā, tāpēc 2004. gadā - 670 gadi. Bijušajā muižas pavāra mājā ar īpatnēji stāvo jumtu pēdējo pusgadsimtu bijusi Ērgļu slimnīca. Ēkas gals, kurā 1863. gadā dzimis rakstnieks R. Blaumanis, atjaunots. Dodamies garām Rata kalnam, kurā muižas laikos bijis uzstādīts moku rats un mocīti ļaudis, jo Ērgļu muižas barons bijis ļoti bargs, ejam skatīt Ogres upes krastus, pa ceļam - Zaļumkalns, kas ir iecienīta vieta slēpotājiem. Ogres ielejā ieteikts izveidot 9 mikroliegumus. Biotopu kompleksi sava mēroga, struktūras un bioloģiskās nozīmes dēļ uzskatāmi par īpašu šīs upes vērtību. Pie „Krastu” mājām - ozolu birzs un redzami „Sarkanie” krasti, ejot pa Ogres upes malu, var redzēt Brāžu krāces - 7 km garumā upei 13 m kritums. (Šinī teritorijā 2002.g.bija ieplānots celt Krauju HES). Netālu no Akmeņupītes ietekas Ogrē lielā platībā aug lakši - aizsargājams augs. Ērgļu mežniecības kolektīvs pirms gada izkopa teritoriju un uzlika savdabīgas norādes. Pavasaros Akmeņupītē (Veģerupītē) ūdens daudz, bet īpaši sausās vasarās tas redzams tikai zem akmeņiem. Upei nosaukums cēlies no 1 km garā akmeņu krāvuma. Līdz šodienai saglabājusies par šo vietu arī teika.

   Teika
Par Pulgošņa ezera nosaukumu stāsta teika – Laikos, kad pa gaisu lidojuši ezeri, sev vietu meklēdami, šis mazais jau gulējis starp kalniem. Pāri lidojuši lielie Vecpiebalgas ezeri - Inesis un Alauksts un ļoti kāvušies, zivis pa gaisu mētādami. Mazais ezeriņš viņus nopulgojis par tādu uzvedību, tāpēc Vecpiebalgas ezeri viņu iepļaukājuši, no kā radusies Siena sala un nosaukuši viņu par Pulgosni.

   Ērgļu pilsmuiža
Rīgas arhibīskapa lēņu pils celta 1341. gadā, sagrauta 17. gs. No viduslaiku pils saglabājušās niecīgas atliekas.  Bijušajā muižas parkā tagad izvietota slimnīca. Parka teritorijā, muižas pavāra mājā 1863. gadā dzimis rakstnieks R.Blaumanis.

 

 


   Brāžu krāces
Platums: Ap 20 - 30 m Upe: Ogre Pieejamība: Sarežģīti - šī ir nomaļa vieta, kur maz ceļu. Vienkāršākais - braukt ar laivu - bet palu laikā ļoti asi un bīstami pārdzīvojumi tad garantēti! Atrašanās vieta: Madonas rajons, Ērgļu pagasts, vairāku kilometru posms Ogres upē pirms Vēģerupītes ietekas. Apraksts: Krāšņas laukakmeņu krāces ap 2 km garā posmā - iespējams, Latvijā nav līdzīgu.

 

   Vēģerupītes krāces
Augstums: Ap 10 m ap 70 m garā posmā. Platums: Ap 2 m. Upe: Vēģerupīte (Akmeņupīte). Pieejamība: Sarežģīti - šī ir nomaļa vieta, kur maz ceļu. Atrašanās vieta: Madonas rajons, Ērgļu pagasts, lejup pa Ogri ap 8 km, Vēģerupīte ap 50 m pirms ietekas Ogrē. Apraksts: Iespaidīga vieta, kuras radīto iespaidu ar fotogrāfiju palīdzību nevar atainot.

 

  • Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums Dabas piemineklis Atrodas: Sausnējas pag.; Ērgļu pag. Dibin. g. 2001.
  • Baltiņu senkapi (Velna klēpis) Pie bij. Baltiņiem.
  • Danderu Upurozols - kulta vieta  Pie Danderiem.
  • Ērgļu Skanstes kalniņš - pilskalns Ogres upes kreisajā krastā pie Ērgļu dzirnavām.
  • Ērgļu viduslaiku kapsēta Ērgļu centrā.
  • Ērgļu viduslaiku pils Pie Ērgļu slimnīcas.
  • Indrānu senkapi Pie Indrāniem.
  • Jaunāķēnu senkapi Pie Jaunāķēniem.
  • Kaivēnu pilskalns Pie Kaivēniem.
  • Ķikutu senkapi (Kapu kalniņš) Starp Kaivēniem un Odzītēm, Kokneses - Ērgļu lielceļa malā.
  • Rezēnu senkapi (Kapu kalns) Pie Lejasrezēniem.




PIRTS KATALOGS, Pirtis, viesu mājas, atpūtas mājas, kempingi, pirtnieki

Pirts/atpūtas vietas PIEVIENOŠANA katalogam

Seko Pirtslietas.lv TWITTER.com

PIRTS BŪVNIECĪBA (GUļBŪVE, KOKA KARKASS, FRĒZBAļķU PIRTS)

Pirts kubli par
ražotāja cenām!

Pirts - saunas iebūvēšana mājā/dzīvoklī

www.zemnieks.info
(veselīgi lauku produkti no zemniekiem)

KAS/KUR/KAD arhīvs

 Jūsu reklāma poŗtālā tikai no 1Ls dienā >







Vai Jums būtu interese iestāties ''Pirts mīļotāju'' klubiņā?
 Ja tāds būtu, tad noteikti pievienotos.
 Nē, mani tas neinteresē.
 Vajadzīga papildus informācija.
Par mums Statistika