> Kas ir pirts?

> Pirts tradīcijas pasaulē

> Ja esi izlēmis nopērties...

> Pirts procedūru iedarbība

> Pirts lietas

> Pirmā palīdzība

> Vairāk par alu

> Pirts kurināšana

> Ja esi nolēmis celt...

> Veselīgam dzīvesveidam

> Ūdens procedūras

> Fitoterapija un aromterapija

> Skaistumam un veselībai

> ---separator---

> Ifrasarkano staru siltuma sauna

> Sieviete un pirts

> Pirts un sports

> Latvijas Pirts Savienība

Pirts lietas
Iebūvējamās pirtis
Pirts kubls
Interesantākie pirts piedāvājumi
Pirts projekti
Pirts būvniecība (guļbūve, koka karkass, frēzbaļķu pirts)

Anekdotes par pirts tēmu.
Karikatūras

Par konkursa atklāŠanu laicīgi paziŅosim!

Pirtslietas viesojas

Forums

Sludinājumi

Pieteikties uz e-jaunumiem

22.
augusts
2019
MADONAS RAJONS BĒRZAUNES PAGASTS


   Bērzaunes pagasts - bijušie nosaukumi: vāciski - Bersohn, krieviski - Berzonskaja. 1935. g. Bērzaunes pagasta platība bija 6900 ha.. 1945. gadā Bērzaunes pagastā tika izveidots Bērzaunes un Boķu ciems, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1954. gadā Bērzaunes ciemam tika pievienots Boķu un Gaiziņkalna ciems, 1968. g. - Mārcienas ciems. Administratīvi teritoriālie pārkārtojumi ilga līdz 1977. g., kuru laikā tagadējā Bērzaunes pagasta teritorijā iekļauta neliela  bijušā Mārcienas pagasta daļa, bijušā Vestienas un bijušā Grostonas pagasta daļa. Savukārt neliela  bijušā Bērzaunes pagasta platības pievienota tagadējam Vestienas pagastam.

   Bērzaunes pagasts atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Reljefs izteikti paugurains. Pagasta ZR malā atrodas gaiziņkalns - augstākā Latvijas virsotne (311,6 m vjl.), lielpaugurs (gar. 1,1 km, plat. 650 m) ar stāvām saposmotām nogāzēm, kuras daļēji klāj egļu un bērzu mežs. Gaiziņkalna apkaimē ir puse no 25 Latvijas augstākajām virsotnēm (270 mvjl.) un augstākām, t. sk. Abrienas (287,3 m vjl.), Bolēnu (282,5 m vjl.), Dēkaiņu (275,8 m vjl.) kalns. Bagāts upju tīkls un daudz samērā mazu ezeriņu. Pagasta A malā pa robežu ar Mārcienas pagastu tek Arona, uzņemot Paugurīti. Pagastam cauri tek Aronas pieteka Bērzaune ar Taleju (regulēta). Pagasta R malā tecējuma lielākajā daļā pa dziļu ieleju līkumo Savīte. Lielākais ezers - Kaņepēnu ezers (pl. 60,4 ha, lielākais dziļums 5,5 m, iztek Savīte). Pārējie ezeri: Grīvu ezers (pl. 9 ha), Virkstenis (7,1 ha), Ezermuižas ezers (6,2 ha), Zābaks (6,0 ha), Krustiņš (4,9 ha, dziļums līdz 20 m). Pie Bērzaunes ir dzirnavezers (pl. 1,3 ha).

   Gaiziņkalna dabas parks
Atrodas: Bērzaunes pagasts Vestienas pagasts Aronas pagasts. Gaiziņkalna dabas parks sākotnēji dibināts 1987. gadā 1500 ha platībā. No 1957. gada aizsargāta Gaiziņkalna virsotne, no 1977. gada viss kalns 53 ha platībā. Pašreizējo dabas parka statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 1999. gada 2. martā pieņemtie "Noteikumi par dabas parkiem” . Parks atrodas Madonas rajona Vestienas, Āronas un Bērzaunes pagastā. Tā ir teritorija, kas aptver Vidzemes augstieni ap Gaiziņkalnu, Talejas un Viešūra (Kaķīša, Tulderu, Vesenberga, Vēžu) ezeru, kā arī vairākus nelielus, sīkus ezeriņus. Te atrodas augstākā vieta Latvijā – Gaiziņkalns – 311,6 m. Gaiziņkalns un apkārtējie pauguri ir ar stāvām nogāzēm, kas noaugušas ar mežu. Teritorijas mežainums 70 %. Tie galvenokārt ir eglāji vai nelielas ozolu vai bērzu birzis. Teritorijā un tās tuvumā atrodas puse no 25 Latvijas augstākajām virsotnēm, kas pārsniedz 270 m vjl. vai arī ir augstākas. Gaiziņkalna dabas parks ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.

   Gaiziņkalns
Gaiziņš – Latvijas augstākais kalns,   ir  ieskaitīts   valsts  mežu   fondā  un  nodots   mežsaimniecības  pārziņā. Tā, attālums no Madonas tieša virzienā ir 20 km, no Mārcienas -16 km. Gaiziņš ir irdens morēnu paugurs izplūdušu, neasu formu. Kalna pamatne dienvidrietumu ziemeļaustrumu virzienā 900 m gara,  400 , m plats. Gaiziņš paceļas 311 m virs  jūras līmeņa. Kalna relatīvais augstums  pār  tā  pamatu   sasniedz   apmēram 50 m  un sevišķi   neizceļas  kalnainajā apkārtnē. Gaiziņš ir viena no skaistākajām vietām Latvijā. No kalna virsotnes skatam paveras pievilcīgā Vidzemes augstienes ainava  ar raksturīgākajiem mežu  apaugušajiem kalnu  pauguriem, siliem un ezeriem. No kalna pārredzama apkārtne 3000 kvadrātkilometru apjomā. Sevišķi jauka un tāla panorāma redzama no skatu torņa (pirmo uzcēla 1953 gadā). Gaiziņu un tā apkārtnes kalnus ir ļoti iemīlējuši slēpotāji 1949. gadā te uzbūvēja pirmo tramplīnu lēkšanai ar slēpēm.Klimats šeit aukstāks, ziemas garākas. Kalna ziemeļnogāzē ilgi turas sniegs. Vidējais nokrišņu daudzums 707 milimetri gadā.

   Teika par Gaiziņkalnu
Kāds Gaiziņa kalna saimnieks reiz pamanījis, ka viena raibā govs arvien aizzogas kalna galā. Reiz skrējis govij pakaļ un pamanījis, ka šī tur kaut ko spožu laiza. Apskatījis labi – sāls gabals. Nu tu brīnumi! Tūlīt gājis pēc lāpstas un izracis lielu muskuļu, bet dziļāk bijis sāls vēl daudz, daudz. Apkārtējie ļaudis saskrējuši pulkiem un nu rakuši un rakuši sāli. Bet vienreiz gājis karaspēks pār kalnu un aizmetis izrakumus. No tā laika sāls neesot dabūjama.

   Talejas ezers
Viens no Gaiziņa apkārtnes lielākajiem ezeriem, bagāts zivīm, atklāts visiem vējiem, tādejādi viļņi tam neļauj aizaugt. Tā krastā liels Velnakmens, ar kuru, pēc nostāstiem, velns gribējis aizdambēt Talejas upīti, tādejādi appludinot visu Vestienu, taču nepaspējis - gailis aizdziedājis. Talejas ezera platība 79,7 ha, vidējais dziļums 6,5 m, lielākais dziļums 15,6 m. Vietām ezerā izveidojies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis. Talejas ezers atrodas 235,7 m vjl. un ir viens no augstākajiem ezeriem Latvijā. Ezerā ietek divi strauti, bet iztek Taleja. Ezera krasti dienvidu un rietumu pusē apauguši ar mežu, bet ziemeļpusē atrodas lauksaimniecības zemes un mājas. Viešūra platība ir 176 ha, bet kopā ar salām 176,4 ha. Tā vidējais dziļums 5,2 m, lielākais dziļums 21 m, lai gan ir uzrādīti arī dati 25 un pat 43 m. Ezera krastus izrobo līči un pussalas. Ezerā ir divas salas: Cepurīte un Kaķa sala. Ietek Kuršupīte un Jaunupīte, bet iztek Viešupe. Populāra ziemas sporta veidu un atpūtas vieta.

   Āriņu dzirnavezers

 

 

 

 

 

   Grīvu ezers

 

 

 

 

 

   Virkstenis - ezers

 

 

 

 

 

   Žautrītis - ezers

 

 

 

 

 

   Piekūnu klejojumu takas
Takas sākas pie ,,Šnepu,, mājām, kur atrodas arī telšu un ugunskura vieta. Interesentiem iespējama daudzveidīgās dabas floras, faunas un enerģētiskās izziņas, dažādu mežsaimnieciskās darbības veidu salīdzināšana un izvērtēšana. No izveidotajiem skatu punktiem paveras gleznainās Vidzemes augstienes ainavas ar Gaiziņu, Sirdskalnu un apkārtējiem ezeriem. Piekūnu teritorijā, visapkārt mūs pārņem neskartas dabas burvība, kuru no vienas puses iekļauj visaugstākais kalns Latvijā Gaiziņš. Piekūnu saimnieki zina stāstit, ka Gaiziņš savu nosaukumu guvis jau sensenos laikos, kad cilvēki dzīvojuši ciešā saiknē ar dabu un laiku paredzēja, pamatojoties uz dabas parādībām. Tad kalnu iesaukuši par Gaiszini. Ja kalns bijis miglā, tad ne vēlāk kā trešajā dienā gaidāmi nokrišņi. Piekūnus no stipriem vējiem ar savām stāvajām nogazēm pasargā arī otrais augstākais kalns Latvijā - Sirdskalns, uz kuru vēl joprojām var doties, lai risinātu siržu attiecības. Savukārt Dravēnkalns, devītais augstākais kalns Latvijā, ir brīnišķīga skatu vieta, lai noraudzītos Gaiziņa varenībā.

   Aronas kalns - pilskalns Pie Madonas - Pļaviņu šosejas.
Pilskalns paceļas Aronas upes labajā krastā 16 m augstumā. To no ziemeļu un austrumu puses aptek mazs strautiņš. Aronas pilskalns izveidots četrstūra formā, atdalot tā austrumu galu no pārējā kalna ar platu, dziļu gravu. Pilskalna virsmas garums ir 75 m, platums - 45 m. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nav izdarīti. Aizgājušās paaudzes ļaudis bija pilnīgi pārliecināti, ka stāvo kalnu ar cepurēm sanesuši karavīri. Izrakumi netālu no pilskalna liecina, ka cilvēki te dzīvojuši jau 11. un 12. gadsimtā. Senais nozīmīgais kara ceļš no Pleskavas uz Alūksni - Cesvaini - Bērzauni - Kalsnavu - Koknesi gāja garām pilskalnam.

   Bolēnu Acu avots - kulta vieta Dabas piemineklis.
Arī Dzīvības, Veselības, Laimas avots. Dziednieciskais avots, kura plūsma mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma, augstu novietots. Tuvumā citi interesanti avoti. Lejup Bolēniem dienvidu virzienā, uz Buģētāju pusi tīruma vidū ir ošu grava. Tā ir neliela, stāviem krastiem apmēram 8 metrus dziļa, ošiem un citiem kokiem apaugusi trīsstaru grava. Ošu gravas austrumu stara ziemeļu pusē ir vārošais avots ar nosaukumu Veselības avots. Agrāk to sauca par dzīvības avotu. Tālākā apkārtnē avotu nereti sauca vienkārši par Bolēnu avotu. Veselības avotā ūdens vienmēr it kā vārās, un tas arī ziemā neaizsalst, jo ūdenim visu gadu ir nemainīga temperatūra. Veselības avots ir apmēram pusotru kvadrātmetru liels, 20 - 30 cm dziļš ar gaišu smilšu dibenu. Cauru gadu no tā vienmērīgi izplūst ūdens, tik daudz kā no pilna apgāzta spaiņa - tas ir Raganītes sākums. Agrāk pie paša Veselības avota bijis liels osis ar vienu lielu, zemu zaru virs avota. Avota plūsma mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma, bez tam jāatzīmē, ka citur Latvijā šo parādību tik labi nevar novērot. Ap avotu daudz ziedojumu. Ir ziņas, ka hipsometriski augstākais avots Latvijā - ap 262 m virs jūras līmeņa (kļūda - tuvumā vēl augstāk novietoti avoti, arī pie Gaiziņa virsotnes ir avoti). Raunītes (Raganītes) upes iztekas avots. Raganīte - upīti veido vairāki īpatnēji avoti: Bolēnu Acu avots, Ošu gravas Veselības avots, Akmeņvilcis, Ančuks, kā arī Melnavots no Kodeļas purva, seši avoti no Avotu purva. Upīte ir 7 km gara, ietek Aronā. Tikai Raganīte Latvijā visā garumā tek no rietumiem uz austrumiem. Visdaudzinātākā daļa upītei ir no Griblejas kalna līdz Kūlānkalna piekājei. Te upītei daudz līkumu, kurus sauc par Likteņa lokiem. Arī te gadās redzēt Laimu. Te ņēma ūdeni pret kaitēm. Plašā apkaimē zināja noteikumus, kas bija jāievēro, ejot uz tejieni mazgāties. Vienmēr ņēma līdzi ziedu, kuru te atstāja. Uz tejieni nāca ar labām domām prātā. Naktī uz Kāpostmāri (25.martā) te bija sevišķi daudz apmeklētāju. Tad nāca pa pulciņiem, citi braukšus no tālienes. Pie upītes gāja kājām. Sanāca vairāki simti cilvēku, katrs atstāja ziedu. Nevienam nebija ēdamā. Joprojām ir cilvēki, kas šo tradīciju ievēro. Veselības avots Ošu gravā - A no Bolēnu kalna, grava tīruma vidū, izplūst gravas vidusdaļā, ziemeļu malā, tieši no šī avota sākas Raganīte. Ūdens temperatūra vidu gadu - 7 grādi. Ančuks - netālu no Bolēnu avota. Šī avota ūdeni mājlopi nedzer. No sākuma tas ir skaidrs, bez krāsas un garšas, kādu dienu nostāvējis kļūst neskaidrs, nedzerams. Akmeņvilcis - netālu no Bolēnu avota - veido avotkaļķus, ūdens ciets ar īpašu piegaršu.
   Teika par Bolēnu avotu
Gaiziņa pusē cilvēkiem bijusi grūta dzīvošana. Viņi bijuši noskumuši. Gravā audzis liels vītols. Katru dienu Laima sēdējusi šajā vītolā un bēdājusies līdzi cilvēkiem. Vienā svētdienas rītā viņa sākusi ļoti stipri raudāt. Asaras pilēja zem vītola zariem. No šīm asarām izcēlās Bolēnu dzīvības avots. No šī avota iztek upīte - Raganīte. Upītei ir 7 līkumi. Tos sauc par Laimas līkumiem. Katrai nedēļas dienai.

   Zobaciņu ezers
Šis ezers atrodas apmēram 7-8 km attālumā no Bērzaunes centra.Šobrīd, pēc apkārtnē notikušās meloriācijas, ir gandrīz aizaudzis. Kad cilvēkiem sāpēja zobi, tad vajadzēja mutē paņemt un paturēt šī ezera ūdeni - sāpes pārgāja. No tā tad arī radies ezera nosaukums - Zobaciņš. Izstāstīja, ka šajā ezerā mītot savāda zivs - ar vainadziņu galvā. Viņa bieži parādījusies cilvēkiem, bet tiklīdz kāds to gribējis noķert, tā zivs pazudusi.

   Bērzaunes luterāņu baznīca
Bērzaunes luterāņu baznīca celta 1881. gadā. Celtniecība noritējusi trīs kārtās. Vecākajai - altāra daļai - apmēram 600 gadu. Kāda sena teika stāsta, kā šī baznīca celta. Ceļot kādā vietā siena arvien iegrimusi zemē, akmeņi neturējušies kopā. Nosprieduši sienā iemūrēt dzīvu cilvēku. Sarunājuši kādu ganu meitu. Vaicāta, vai negribot glabāt jaunās baznīcas atslēgas, meita, neko neparedzēdama, priekšlikumam piekritusi. Mūrnieki to atveduši uz baznīcu un ātri iemūrējuši iepriekš iekārtotā dobumā. Pēc tam siena vairs nav grimusi zemē, akmeņi turējušies labi, un mūra darbus varējis turpināt. Iemūrētās meitas vaidus varējuši dzirdēt trīs dienas. Vieta, kur tā iemūrēta, saskatāma vēl šodien. Tā esot ziemeļu puses sienā, apmērām pret vidu. Ap seno baznīcu klīst daudz teiku un nostāstu. Viena no tām ceļo no mutes mutē, no paaudzes paaudzē. No Bērzaunes baznīcas ejot trīs ejas. Viena no tām ved uz Bērzaunes pili. Šajā ejā esot noglabāta zelta kariete. Eja esot aizbrukusi. Taču skolotājs Priedītis gadsimta sākumā ar saviem audzēkņiem mēģinājuši tajā nokļūt, taču sveces un skali drīz izdzisuši. Tā arī šo ideju izpildīt neesot izdevies. Baznīcas pagrabā esot iemūrēts bijis zelta ķieģelis, kuru izzadzis baznīcas ķesteris kamēr mācītājs bija devies tālākā braucienā. Ķesteris bailēs atstājis pagrabu un tajā savu sunīti, tā arī vainīgo atklājuši. Vēlāk par šo naudu, ko ieguva no zelta ķieģelīša, esot nopirkuši Boķus. Aiz čuguna režģiem atrodas Bērzaunes zemes īpašnieka barona kaps. Arī ap šo kapa vietu klīst leģendas un nostāsti. Baronam piederējis liels zīmoggredzens, kuru atsevišķi cilvēki esot gribējuši iegūt, kapu atrokot. Taču šis darbs nav veicies. Ik pa brīdim uz šo kapu atbrauc barona mazdēls, kas ar adatu nokasa sūnas no vectēva kapa plāksnes

  • Bērzaunes pilsdrupas
    Bijusī bīskapa vasaļa Tīzenhauzena dzimtas pils celta 14. gs., pirms 1382. gada.
  • Vestiena Aizsargājamo ainavu apvidus. Atrodas: Vestienas pag., Bērzaunes pag., Aronas pag., Jumurdas pag. Dibin. g. 1977.
  • Piemineklis 1905. g. - 1907. g. soda ekspedīcijas upuriem. Bērzaunes kapi.
  • Bērenu dzimtas kapa piemineklis. Bērzaunes kapi.
  • Ēka "Pelādēs", kur 1932.-1944.g. vasarā dzīvoja A.Čaks.
  • Griblejas tilts  - vecs akmens velvju tilts pār Raganītes upi.
  • Bērzaunes viduslaiku pils Bērzaunē.
  • Bindēnu pilskalns Pie Lāčplēšiem un Kalna Bindēniem.
  • Brencēnu senkapi (Kapu kalniņš) Pie Brencēniem.
  • Gožu senkapi (Kapu kalniņš) Pie Gožiem.
  • Kapmuižas senkapi Kapmuižā.
  • Lejasbrencēnu senkapi Pie Lejasbrencēniem.
  • Lejasgaiziņu senkapi Pie Pelādām un Lejasgaiziņiem.
  • Lipšu viduslaiku kapsēta ar krustakmeni Pie Lipšiem.
  • Skutēnu senkapi (Kapu kalniņš) Pie Skutēniem, Krustiņu ezera Z krastā.
  • Spridzēnu senkapi (Zviedru kapi) Pie Spridzēniem.
  • Susurēnu senkapi (Kapu kalniņš) Pie Susurēniem.
  • Viesūnēnu senkapi (Kapu kalns) Pie Viesūnēniem.
  • Kapa plāksne Tīzenhauzeniem Bērzaunes luterāņu baznīcā. Dat.: 16.gs. Valsts nozīmes mākslas piemineklis.
  • Grostonas muižas magazīna.




PIRTS KATALOGS, Pirtis, viesu mājas, atpūtas mājas, kempingi, pirtnieki

Pirts/atpūtas vietas PIEVIENOŠANA katalogam

Seko Pirtslietas.lv TWITTER.com

PIRTS BŪVNIECĪBA (GUļBŪVE, KOKA KARKASS, FRĒZBAļķU PIRTS)

Pirts kubli par
ražotāja cenām!

Pirts - saunas iebūvēšana mājā/dzīvoklī

www.zemnieks.info
(veselīgi lauku produkti no zemniekiem)

KAS/KUR/KAD arhīvs

 Jūsu reklāma poŗtālā tikai no 1Ls dienā >







Vai Jums būtu interese iestāties ''Pirts mīļotāju'' klubiņā?
 Ja tāds būtu, tad noteikti pievienotos.
 Nē, mani tas neinteresē.
 Vajadzīga papildus informācija.
Par mums Statistika