E vitamīns (Alfa-Tokoferols). Tokoferols pēc ķīmiskā sastāva pieskaitāms pie spirtu grupas. 1922. gadā tika konstatēts, ka E vitamīns kalpo kā vairošanās faktors. 1962. gadā tika atklātas antioksidanta un antikougulanta īpašības. Tokoferols – vairošnās vitamīns, labvēlīgi ietekmē dzimumorgānu darbību un citu dziedzeru funkcijas, atjauno olšūnu un spermatozoīdu funkcijas, palīdz neauglības gadījumā un sekmē augļa attīstību grūtniecības laikā. Ir dabisks oksidēšanas līdzeklis, aizkavē A vitamina oksidēšanās procesus un labvēlīgi ietekmē tā uzkrāšanos aknās. Aizkavē procesu attīstību, kas veicina taukskābju kaitīgo vielu vedošanos organismā, lipīdu membrānas oksidēšanās bojājumus un šūnu stuktūras bojājumus. E vitamīns sekmē olbaltumu un tauku uzsūkšanos, piedalās audu elpošanas procesos, iedarbojas uz smadzeņu, nervu, muskuļu darbību, uzlabo brūču sadzīšanu, aizkavē vispārēju šūnu novecošanās procesus. Mazina trombu veidošanās risku, nostiprina asinsvadus, ietekmē hormonu sistēmas darbību. Piedalās starpšūnu vielu veidošanās procesos.

E hipovitaminoze var attīstīties pēc smagām fiziskām slodzēm. Muskuļaudos strauji samazinās miozīns, glikogēns, kālijs, magnijs, fosfors, kreatīns. Šādos gadījumos sajūtams muskuļu vājums.

E vitamīna deficīts sievietēm var veicināt spontānos abortus, endokrīnās un nervu sistēmas darbības traucējumus. Deficīta gadījumā novērojami šādi simptomi: mazinās redzes asums, pirmslaicīga ādas novecošanās, cilvēks ātrāk nogurst, pastiprināta nervozitāte un izklaidība. Bieži novērojami gremošanas trakta iekaisumi. Palielinās risks iegūt  sirds – asinsvadu sistēmas slimības un neauglību.

Potences un spermatoģenēzes traucējumu gadījumā ārsti mēdz nozīmēt  diennakts devu 10-300 mg, 1 mēnesi. Pēc 2-4 nedēļu vitamīna lietošanas sajūt jaunu spēku pieplūdumu, palielinās seksuālā aktivitāte. Īpaši labvēlīgi E vitamīns iedarbojas uz pusmūža vecuma cilvēkiem, jo ne velti vitamīnu dēvē par “ilgdzīvošanas eleksīru”.

Vitamīna iedarbību var pastiprināti lietojot vienlaicīgi kopā ar A un C vitamīniem. E vitamīns ir samērā noturīgs. Tas nenoārdās  ne skābju iedarbībā, ne vārot ( iztur sasildīšanu līdz 2000o C).

E vitamīnu  satur augu valsts produkti. Ar to bagātas ir nerafinētas augu eļļas: sojas, olīvju, kokvilnas, saulespuķu, zemes riekstu, kukurūzas un  smilšērkšķu. Ļoti daudz ir tieši saulespuķu un olīvju eļļas sastāvākā arī  graudaugu un zirņu izdiedzētajos asnos. Dārzeņos ir – sparžas kāpostos, tomātos, salātos, zaļos zirņos, spinātos, pētersīļos, zaļajos saldajos piparos, riekstos, mežrozīšu sēklās. E vitamīnu nedaudz satur arī: gaļa, tauki, olas, piens, liellopu aknas. Aptiekā ir nopērkams arī sintētiskā E vitamīna šķidums eļļā. Rupjā maize satur 4 reizes vairāk vitamīnu nekā baltā maize. Tautā mēdz rupjo maizi dēvēt par “mīestības maizi”

Diennakts devas:

• pieaugušajiem – 12-15 mg;
• bērniem pirmajā dzīves gadā – 6-12 mg;
• bērniem 1-3 gadi – 6-12 mg;
• bērniem 4-6 gadi – 6-12 mg;
• bērniem 7-10 gadi – 6-12 mg;
• pusaudžu vesumā – 12 mg;
• sievietēm – 12 mg;
• viriešiem – 12 mg;
• grūtniecēm – līdz 16 mg;
• māmiņām zīdīšanas periodā – līdz 16 mg;
• sportistiem un fiziska darba darītājiem – 12-15 mg;
• stresa situācijās – 12-15 mg.