Izdrukāts no: http://www.pirtslietas.lv/web/index.php?id=400225&printDocument=true
Datums: 19.08.2019 23:44

Veselīgam dzīvesveidam. Vielas pārtikas produktos A vitamīns
A vitamīns(Retinols) 1916. gadā tika atklāts “A-faktors”, ko nosauca par A vitamīnu. 1930. gadā tika atklāti vitamīna piršakums – karotinoīdi, kuri šobrīt ir atklāti kopskaitā vairāk par 80.

A vitamīns iespaido cilvēka augšanas procesus, uzlabo ādas stāvokli, sekmē organisma pretestību infekcijām un  nodrošina epitēlijšūnu attīstību. Tas  ietilpst redzes pigmenta sastāvā, kas regulē acu adaptāciju tumsā. A vitamīna trūkums izsauc redzes pasliktināšanos krēslas laikā (vistas aklums).

A Hipovitaminoze: āda kļūst sausa  uz rokām un kāju ikriem, nagi ir sausi, trausli un lēni augoši, uz ādas parādās dažādi izsitumi, pastiprināti izkrīt mati, apetītes zudums, biežas infekcijas, neauglība. Bieži ir novērojams kojuktevīts, raksturīgs acu radzenes sausums – kseroftalmija. Novērojama arī notievēšana, bērniem aizkavējas augšana.

A hipervitamonoze: miegainība, nogurums, galvas sāpes, sejas hiperēmija, slikta dūša, vemšana, gaitas traucējumi, sāpes kājās. Var novērot žultsakmeņu slimības un hroniskā pankreatīta paasināšanos.

A vitamīns  sastopams dzīvnieku valsts produktos: zivju eļļā, pienā, sviestā, saldajā  krējumā, biezpienā, siersā, olas dzeltenumā, aknu taukos, sids taukos, smadzeņu taukos.

Veselīgam dzīvesveidam. Vielas pārtikas produktos A vitamīns
A vitamīnu izmanto kuņģa čūlas ārstēšanā. Tas  aizkavē arī vēža šūnu veidošanos organismā. Mazina risku saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām, patriprina dzimumorgānu darbību. Svarīgs ir zobu un kaulu veidošanās procesos, kurā A vitamīnam ir īpaši liela nozīme - stiprina matus un nagus. A vitamīns veicina proteīna uzsūkšanos orgaismā, kas palēlina novecošanas procesus.

Nav ieteicams vitamīnu pārdozēt, jo  tas slikti izvadās no organisma. Pārdozēšana var novest pie saindēšanās – hipervitaminozes.

Cilvēka organismā (zarnu sieniņās un aknās) A vitamīns veidojas no dažiem pigmentiem - karotīniem, kas plaši izplatīti  augu valsts produktos. Lielākā aktivitāte piemīt b-karotīnam (A provitamīns). Uzskata, ka 1 mg b-karotīna efektivitātes ziņā līdzinās 0.17 mg A vitamīnam. Karotīnu satur: pīlādži, aprikozes, mežrozītes, upenes, smilšērkšķi, dzeltenie ķirbji, arbūzi, sarkanie un zaļie - saldie pipari, spināti, kāposti, pētersīļi, dilles, kress-salāti, burkāni, skābenes, zaļie sīpolu lociņi, nātres, pienenes, pļavas āboliņš.

Veselīgam dzīvesveidam. Vielas pārtikas produltos A vitamīns
Ir novērots, ka vitamīna daudzums mainās atkarībā no produktu krāsas:  jo intensīvāka ši krāsa, jo vairāk vitamīns ir produktā. Vitamīna daudzums taukos ir atkarīgs no barības, ko lieto dzīvnieki.

Nepieciešamā diennakts A vitamīna deva palielinās augšanas attīstības periodā, grūtniecības laikā, kā arī diabēta un aknu saslimšanu gadījumos.

A vitamīnas neilgu laiku iztur augstu temperatūru. Jūtīgs pret ultravioletajiem stariem. Vitamīnu labāk glabāt tumšā vietā. Pārtikas vielās vitamīns ir noturīgāks pat pie karsēšanas. Vitamīns labāk uzsūcas tauku klātbūtē. Organismā vitamīns uzkrājas aknās.

Diennakts nepieciešamā A vitamīna deva: pieaugušiem cilvēkiem – 1 mg; grūtniecēm un barojošām māmiņām – 1.25-1.5 mg; bērniem 1. dzīves gadā – 0.4 mg.