> Kas ir pirts?

> Pirts tradīcijas pasaulē

>> Senā Roma

>> Japāna

>> Krievija

>> Latvija

>> Īrija

>> Turcija

>> Amerika

>> Somija

>> Senā Grieķija

> Ja esi izlēmis nopērties...

> Pirts procedūru iedarbība

> Pirts lietas

> Pirmā palīdzība

> Vairāk par alu

> Pirts kurināšana

> Ja esi nolēmis celt...

> Veselīgam dzīvesveidam

> Ūdens procedūras

> Fitoterapija un aromterapija

> Skaistumam un veselībai

> ---separator---

> Ifrasarkano staru siltuma sauna

> Sieviete un pirts

> Pirts un sports

> Latvijas Pirts Savienība

Pirts lietas
Iebūvējamās pirtis
Pirts kubls
Interesantākie pirts piedāvājumi
Pirts projekti
Pirts būvniecība (guļbūve, koka karkass, frēzbaļķu pirts)

Anekdotes par pirts tēmu.
Karikatūras

Par konkursa atklāŠanu laicīgi paziŅosim!

Pirtslietas viesojas

Forums

Sludinājumi

Pieteikties uz e-jaunumiem

19.
augusts
2019
KRIEVU PIRTS VĒSTURE

Krievu pirts vēsture
Krievijā pirtis ir pazīstamas kopš seniem laikiem.  Par pirts rašanās laiku Ņestors savā hronikā uzdod  mūsu ēras pirmo gadsimtu, kad sv. Andrejs, apciemojot ciemu Kijevā, devās uz Novgorodu, kur ieraudzīja brīnumu – cilvēkus, peroties pirtī.

Pēc Ņestora apraksta cilvēki, peroties pirtī, pēc ādas krāsas kļuva līdzīgi vārītiem vēžiem: “...sakarsējot gaisu sādžu pirtīs, iegāja tur kaili un aplaistījās ar ūdeni. Pēc tam ņēma slotiņas un sāka sevi sist tik stipri, ka iznāca knapi dzīvi. Pēc tam, aplejot sevi ar aukstu ūdeni, atdzīvojās.”

Ūdens procedūras, apliešanos un pēršanos, sitot ar slotiņu pa miesu, plaši izmantoja Senās Krievzemes slāvu ciltis. No senajām hronikām ir zināms, ka Krievzemē pirts bija jau daudz senāk pirms slāvu kristietības. Kāds vēsturnieks pieļauj, ka pirti Krievzemē ieveda arābi vai spartieši. Citi vēsturnieki – arheologi pieļauj, ka krievu pirts ir pašu slāvu izgudrojums. To apliecina seno slāvu mazgāšanās rituāls, kas nav līdzīgs nevienam citam. Citi pētījumi pierāda pilnīgi pretējo – pirmā pirts ir veikusi ceļu uz ziemeļiem no slāvu ciltīm austrumos.

Sengrieķu vēsturnieks Hērodots raksta, ka klejotāju ciltīm bija telts formas pirtis. Tur tika iegūts tvaiks, metot uz akmeņiem kaņepju sēklas. Hērodots norāda uz to, ka klejotājcilšu ļaudis pēc miruša cilvēka apglabāšanas attīrija sevi tvaika pirtī. Bizantijas vēsturnieks Kesārijas Prokopijs V gs. raksta, ka pirts pavadīja senos slāvus visu dzīvi: šeit viņi mazgājās dzimstot, pirms precībām un… pēc nāves.

“Nav viņiem mazgātuves, bet tie izveido koka celtnes no baļķiem, škirbas aizbāžot ar zaļganām sūnām, kuras sajauktas ar sveķiem. Vienā mājas stūrī ierīko pavardu no akmeņeim, bet pašā augšā, griestos atver logu dūmu izplūšanai. Mājā vienmēr atrodas trauks ūdenim, kuru uzlej sakarsētajam pavardam, un tad paceļas karsts tvaiks. Un katram rokās ir buntes ar sausiem zariem, ar kurām tie vicina ap ķermeni, veidojot gaisa kustību. Un tad atveras uz viņu miesas poras, un no viņiem tek sviedru jūra, bet viņu sejās smaids un prieks.” Tā par senajiem slāviem rakstījis kāds arābu zinātnieks un ceļotājs.

Hronikās bieži tiek pieminētas pirtis Krievzemē.
907. gada līgumā ar Bizantiju krievi speciāli vienojās, ka krievu sūtņi, nonākuši Konstantinopolē, cels pirtis, kad tiem labpatiksies.
1091. g. grieķu tautības bīskaps Jefrems, vēlāk – Kijevas metropolīts,  pie klosteriem pavēlēja izveidot celtnes – ārstnieciskās pirtis, un visus bez maksas ārstēt. Tās var uzskatīt par pirmajām slimnīcām. Tajos gados Kijevas – Pečoru klostera mūks Agapijs, izslavēts kā lielisks dziednieks, ārstēja slimos ar ārstnieciskajiem augiem un pirti. Pēc klostera noteikumiem, slimos vajadzēja mazgāt pirtī trīs reizes mēnesī.
1337. g. Lavrentija sastādītajā hronikā ir pieminēta Kņazes Olgas galma pirts.

Krievijas vēsturnieks un zinātnieks Karamzins savā grāmatā “Krievijas valsts vēsture” piemin svešzemju ceļotāju stāstus: “...Pustumšo seju cilvēki mīl kustības, tādā veidā sasildot savas asinis. Pierod paciest biežas gaisa maiņas un ar pacietību norūdās... Necieš slikto laiku, kas raksturīgs ziemeļu klimatam.... Norūdās savās ugunīgajās pirtīs.”

Krievu pirts vēsture
Pēteris I ne tikai cienīja krievu pirti, bet bija pirmo dziedniecisko kūrortu organizētājs Krievijā. Apceļojot Eiropas kūrortus, cars izdeva rīkojumu atrast ārstnieciskos ūdeņus Krievijas zemē. 1703. gadā, kad tika dibināta Pēterburga, viņš atļāva celt pirtis visiem gribētājiem un neievāca nekādas nodevas. Kopš šī laika Krievijā sāka cienīt antīko kultūru. Cēla celtnes Senās Hellādas un Romas stilā. Netālu no Pēterburgas, Puškinā ir izvedots romiešu termu prototips. Šajā parkā ir izveidots paviljons ar ģērbtuvi, vannu, pērtuvi un astoņstūru zāli atpūtai. Uz zāles sienām ir sengrieķa Hērona nama zīmējumu kopijas. Nedaudz tālāk ir izveidota pirts citiem galma ļaudīm.

Krievijas valsts vētures arhīvā ir saglabājies ieraksts par to, ka 1733. gadā medicīnas kanceleja saņēmusi atļauju ieviest Maskavā ārstniecisko pirti. Šīs speciālās atļaujas deva valdība.  Pirts saimnieki pārsvarā bija ārzemnieki.  Piršu samniekiem šajās  pirtīs atļāva ārstēt tikai ārīgas vainas, un sarežģītas operācijas bez ārstu padomes veikt neļāva . Ir arī ieraksts par to, ka  pirtī stingri tika aizliegts lietot karstos vīnus, vodku un citus pavedinošus dzērienus.

Pirmās vēstures liecības par pirti, kura veidota no akmeņiem, ir saglabājušās no 1090. gada. Pirts bīskapa Jefremova uzdevumā tikusi  uzcelta Pereslavļā 1089. gadā.

Pēc cara Alekseja Mihailoviča pavēles Krievijā XVII gs. atvēra pirmās publiskās pirtis. Tās tika celtas ūdenstilpņu tuvumā un sastāvēja no trīs telpām: garderobes, mazgātuves un pērtuves.

1812. gada kaujās sakautās Napoleona armijas kareivji,  aukstajā ziemā atkāpjoties, sildījās tikai pirtīs. Atgriežoties dzimtenē, viņi sāka celt šādas pirtis arī sev. Pēc tam tās izplatījās arī Vācijā.

Pirts, kā nacionālās kultūras sastāvdaļa, radusies nevis Kijevas Krievzemē, bet Krievijas ziemeļu reģionos un Sibīrijā. Saprotams, ka pirts pirmsākumi meklējami tur, kur aukstas ziemas un kur pirts bija terapijas, higiēnas un relaksācijas līdzeklis. Pirts bija vieta, kur pieņēma dzemdības, kā arī tika ieņemti bērni, jo tā bija vienīgā komfortablā vieta seksa priekiem. Senatnē pirts lielā cieņā bija pie Krievijas kņaziem un cariem. Bija publiskās pirtis, ko apmeklēja iebraucēji. Tur par apmeklējumu bija jāmaksā nauda. Pirtij bez iknedēļas pirts apmeklējumiem bija liela rituāla nozīme, pirti apmeklēja pirms un dienu pēc laulībām. Šo pirts apmeklējumu pavadīja ar speciālu ceremoniju. Šī tradīcija, nedaudz izmainītā veidā, ir saglabājusies līdz mūsdienām. Varētu teikt - pirts bija vairāk domāta rituāliem un izpriecām, nekā higiēniskām procedūrām. Viesiem, pirmkārt, tika piedāvāts apmeklēt pirti. Pie ieejas pirtī  uz grezna šķīvja pasniedza rutka šķēlītes; ja viesis bija gaidīts un cienījams, to pasniedza mājas saimniece vai meita. Ja šāda uzmanība netika izrādīta, tas liecināja par nepatiku pret šo viesi.  Pirtis bija dūmu pirtis, kas bija īpaši higiēniski, jo katra kurināšana pilnībā dezinficēja pirti. Krievu pirti nevar salīdzināt ne ar eiropeiskajām, ne ar aziātiskajām mazgātuvēm. Krievu pirtij, atšķirībā no citām pirtīm, ir daudzreiz spēcīgāka iedarbība uz organismu. 




PIRTS KATALOGS, Pirtis, viesu mājas, atpūtas mājas, kempingi, pirtnieki

Pirts/atpūtas vietas PIEVIENOŠANA katalogam

Seko Pirtslietas.lv TWITTER.com

PIRTS BŪVNIECĪBA (GUļBŪVE, KOKA KARKASS, FRĒZBAļķU PIRTS)

Pirts kubli par
ražotāja cenām!

Pirts - saunas iebūvēšana mājā/dzīvoklī

www.zemnieks.info
(veselīgi lauku produkti no zemniekiem)

KAS/KUR/KAD arhīvs

 Jūsu reklāma poŗtālā tikai no 1Ls dienā >







Vai Jums būtu interese iestāties ''Pirts mīļotāju'' klubiņā?
 Ja tāds būtu, tad noteikti pievienotos.
 Nē, mani tas neinteresē.
 Vajadzīga papildus informācija.
Par mums Statistika